Es redzēju debesis

Astoņgadīgā Roberta piedzīvojumi debesīs ar Jēzu. Unikāla gadījuma apraksts.
...Mēs ar Jēzu kļuvām draugi. Viņš mani pavadīja pastaigā pa debesīm. Mēs ļoti ērti savā starpā jutāmies. Es ne mazākā mērā neuztraucos par to, kā es biju ģērbies, ko man teikt, vai arī, ko man tagad darīt. Es biju ģērbies līdzīgi ikvienam citam.
Visi svētie bija ģērbušies baltā taisnošanas apģērbā. Dažiem no viņiem bija dārglietas. Es redzēju, ka tiem ap vidu ir apjozta plata josta - vienam sarkana, citam dzeltena u.t.t. - lai sevi izgreznotu un skaisti izskatītos.
Es nesaprotu ļaudis, kas domā, ka debesīs nebūs nekādas nodarbošanās, izņemot lidināšanās pa mākoņiem. Kad tu nonāksi debesīs, tev būs savs darbs, bet tas būs tavs vismīļākais darbs, kādu tu jebkad sev spēj iedomāties. Tu nelidosi visapkārt, lai nedarītu neko! Tas ir slinkums, un debesīs nav garlaicības!...
...Drīz varēja saskatīt kādu milzīgu ēku, līdzīgu kādam no mūsu sapulču centriem šeit virs zemes. Tūkstoši un atkal tūkstoši svētie devās uz to. Ēkai visapkārt bija kvēlojošs godības vainags.