Lielie meli un lielā patiesība

Šī jau ir trešā grāmata (pirmās divas bija „Dieva āmurs”, „Kristus baznīca”), kura būs pieejama Latvijas lasītājam. Šajā grāmatā autors aplūko dažādus iebildumus, kuri ir vērsti pret kristīgo ticību no ateistu un sekulāro humānistu viedokļa, tos atspēkodams. Tādējādi šī grāmata ir ierindojama kristīgās apoloģētikas grāmatu sarakstā, kura lasītājam vienkāršā valodā un veidā, sniedz padomus sarunai ar ateistiem un citiem „neticīgajiem”. Tajā pašā laikā cauri visai grāmatai vijās „augšāmcelšanās tēma”.

Dažkārt sirdi pārņem sāpes un izmisums, domājot par mūsu zemes luterāņu baznīcu. Diez vai kāds nopietni uzdrošinās jautāt: „Kurp tas viss iet? Kas notiks ar visiem tiem cilvēkiem, kuri uzticīgi turas pie saviem maldiem un kuros tik reti uzplaiksnī kaut maza dzirksts no tās dzīves, ko Svētie Raksti sauc par mūžīgo dzīvi?”
Te var sastapt tūkstošiem jauku, parastu cilvēku, kas visi kā viens rūpējas par savu darbu un pilda savus pienākumus pret visiem, izņemot vienīgi Dievu. Šiem cilvēkiem nereti ir ļoti plašs interešu loks, par viņiem droši var sacīt, ka nekas cilvēcisks tiem nav svešs, izņemot vienīgi lūgšanu un ticību. Tālredzīgi un gudri tie veido un organizē visu savu dzīvi: pensiju, dzīvības apdrošināšanu, testamentu un galu galā pat savas bēres; par visu viņi ir padomājuši, izņemot vienīgi to, kas notiks pēc tam.
Viņi kopj savu ķermeni, rūpējas par higiēnu un veselībai nekaitīgu vidi, domā par labu miegu un pārtiku, gādā par savu sirdi, figūru un visu citu iespējamo, izņemot vienīgi savu dvēseli.
Nav pat īsti skaidrs, ar ko lai sāk, mēģinot viņus pārliecināt par to, cik nepamatota un nepārdomāta ir šāda dzīves pozīcija. Te atklājas vesels aizspriedumu un dzīves principu biezoknis, kuri lielākoties ir neapzināti un maz izsvērti. Ja mēs ņemtu šos principus nopietnāk un sāktu tos šķetināt, tad drīz kļūtu redzams, ka tas viss ir kā samudžināts kamols, kur kopā savijušies nedroši viedokļi, vispārīgi pieņēmumi, puspatiesības un pat meli. Ar to visu dzīvo un ir nodarbināti mūsu jaukie tautieši, un viņiem nenāk ne prātā rūpēties par savu dvēseli.
Sākot šķetināt un līdz pašiem dziļumiem un saknei atklāt visus šos melu pavedienus, visbeidzot ir iespējams nokļūt līdz vietai, no kurienes izaug mūsu tautas neaptveramais garīgais aklums. No vienas kopīgas saknes aug trīs spēcīgi stumbri, trīs galvenie meli, kurus mēs centīsimies apjaust vispirms.